Ja tevi mīl un gaida

1995. gada februārī mani uz­ aicināja Iļģuciema sieviešu cie­ tumā darboties ar mazuļiem Mātes un bērnu nodaļā. Tolaik zīdaiņu nodaļas vēl nebija. Bija tikai   bērnudārza   grupa   ar 12 bērniem, pie kuriem mam­ mas divas reizes dienā nāca rotaļāties. Ko es varēju darīt ar šiem bēr­ niem? Mācīt par Dievu?   Taču nē! Bet dziedāt “Esi sveicināta, Marija” gan es varēju. Viņi izbrīnījušies, bet ar interesi klausījās. Galvenokārt ar viņiem rotaļājos, veicu dažādus fiziskus vingrinājumus, spēlējām bumbu. Biju viņiem kā atraktīva mamma vai vecāmāte. Taču tur tālāk, zonā, ir sievietes, iedomājos, ka ar viņām es varētu parunāt gan par Dievu, gan dzīvi vispār. Vasaras nogalē ienācu zonā. Daina Strelēvica